Ingrīda Saulīte: Dziesmu un deju svētku sirds un dvēsele
Latviešu Dziesmu un deju svētku tradīciju bez Ingrīdas Edītes Saulītes būtu grūti iedomāties. Viņas jaunievedums 1965. gadā – precīzā deju laukuma marķēšanas sistēma un deju lieluzveduma horeogrāfiju zīmējumu fiksēšana – ļauj veidot skaistos, iespaidīgos ornamentusDaugavasstadionā. Pelnīti par latviešu tautasdeju karalieni dēvētā horeogrāfe un pedagoģe, ap simt horeogrāfiju un piecu dejas nozarei vērtīgu grāmatu autore jau kopš 1965. gada bija deju svētku virsvadītāja. Viņa bija arī šīs vasaras XIII Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā viņa skolojusi vairākas deju kolektīvu vadītāju paaudzes. Ilgus gadus (1952–1993) strādājot Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centrā (tagad – Latvijas Nacionālais kultūras centrs), Ingrīda Saulīte neatlaidīgi rūpējusies par tautisko deju metodiku un organizējusi daudzus nozīmīgus notikumus. Savu gaitu joprojām turpina 1992. gadā viņas iekoptais starptautiskais tautasdeju festivālsSudmaliņas. Kopā ar domubiedriem ieviesta arī sarīkojumu deju kustība un konkursi Latvijā.
Fundamentālajā, 2005. gadā publicētajā Ingrīdas Saulītes veidotajā materiālu krājumāDeju svētki Latvijā. Skaitļi un fakti 1945–2003arī pārliecinoši sagrauts mīts par deju svētkiem kā padomju tradīciju. Nākampavasar nāks klajā šī pētījuma turpinājums, kas aptvers laiku līdz 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem un tiem sekojošajiem starpsvētku notikumiem līdz pat šā gada maijā Salaspilī piedzīvotajiem Vidējās paaudzes dejotāju svētkiem. Bet kas pašai sniedz lielāko gandarījumu, pārlūkojot dejai veltīto mūžu?
Ingrīda Saulīte: „Esmu laimīga, ka viss pirms daudziem gadiem iesāktais turpinās un pilnveidojas. Biju laimīga, ka, aizejot pensijā, manā vietā Latvijas Nacionālajā kultūras centrā stājās Maruta Alpa, kurai jau bija dažu lielu pasākumu rīkošanas pieredze un kura zināja, kurp iet. Kad es 17 gadu vecumā sāku strādāt toreizējā Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centrā, es vispār nezināju, kas mani sagaida. Maruta bija dejojusiDancīun vadījusi kolektīvu Carnikavā, bet, pats galvenais, viņa centās turpināt, attīstīt un papildināt ar jaunām idejām, nevis iznīcināt jau izdarīto. Nu jau arī viņa teju pēc 30 centrā nostrādātiem gadiem ir devusies pensijā…
Sākot strādāt dejas sektorā, biju viena, bet drīz pievienojās brīnišķīga palīdze, ilggadējā sekretāre, kura pati bija dejojusi vēl pirms padomju laika. Sektors izauga līdz četriem cilvēkiem, jo nozarē iekļāvās arī bērnu un sarīkojumu deju kolektīvi. Mums bija iespēja kopā diskutēt un domāt.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31. oktobra — 6. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Raksta pilno versiju var iegādāties arī portālā Diena.lv — autorizējies, klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.49
Vairāk informācijas